Nonācu pie jūras. Ledus bija sadragāts, sulojošs izstumts krastā. Es uz to skatījos un piecas minūtes domāju par dzīvi. Pirms trīs saujām es vasarās mēdzu šeit atbraukt. Jūra nebija tik tālu, cik ilgi es uz to braucu. Tagad uz to varu skatīties bezgalīgi ilgi, bet to daru vien piecas minūtes. Varbūt tādēļ, ka nejūtu ne […]
Lasīt tālāk
Viņa modās negribīgi, bet nenovēršami. Pēdējā laikā Frīda vislabāk jutās tieši sapņos, miegā. Nedaudz draņķīgāk, bet arī vēl pieņemami šaurajā robežšķirtnē starp miegu un nomodu, kad vēl var kavēties sapņu pasaulē un to izbaudīt, vienlaikus apzinoties, ka tīkamais ir tikai šķitums. Jaunā sieviete gribēja vēl palikt šajā robežjoslā, bet no tās viņu izvilka skūpsts: maigs […]
Lasīt tālāk